Cilvēks satiek otru tad, kad viņā ir nobriedusi nepieciešamība pēc noteiktas pieredzes. Tas nozīmē, ka, pirms mēs iemīlamies kādā, mūsos jau ir nobriedusi gatavība iemīlēties. Pirms apprecamies ar kādu, mūsos jau ir nobriedusi gatavība šādam posmam dzīvē. Pirms izšķiramies, mūsos jau ir nobriedusi vajadzība pēc šķiršanās. Kad pienācis laiks attiecīgajai pieredzei- cilvēks nonāk attiecīgajās situācijās, kurās parādās attiecīgi personāži. Gluži kā lugā.

Nav skaidras izpratnes, kad attiecības beidz ietekmēt cilvēku. Vai attiecības ar māti kādreiz beidzas? Attiecības ar bērnu beidzas? Vai mīlestība kādreiz beidzas? Ja attiecības jūsu prātā ir beigušās, tās nemaz nav bijušas dziļas. Cilvēkiem ir raksturīgi neatzīt patiesību pat sev, tādēļ, tikai maksimāli godīgi cilvēki pret sevi spēj saprast, ka attiecības tiešām ir beigušās.

Sirdsapziņa varētu būt drošākā mēraukla jebkuru karmisko faktoru mērīšanai. Ja sirdsapziņa ir mierīgi neitrāla, saistības ir nokārtotas un uzskatāmas par pabeigtām. Attiecības bez saistībām ir kā SIA- savienība ar ierobežotu atbildību.

Ja cilvēks nēsā sevī aizvainojumu, attiecības turpina pastāvēt. Daudzi nēsā sevī aizvainojumu uz māti vai tēvu un saka: “man ar viņu nav nekādu attiecību”, “man viņš neeksistē”, patiesībā, un kā vēl pastāv!

Ir cilvēki, kuri uztur attiecības galvenokārt pienākuma pēc. Viņus visbiežāk saista kāda karmiska nasta. Tā jānes, kamēr tas ir nepieciešams.

Mums ir daudz uzdevumu šeit uz Zemes, tāpēc pievilkšanās pati par sevi var būt tikai līdzeklis svarīgāku mērķu sasniegšanai. Satiekot savu cilvēku, visas mūsu maņas to atpazīst-tad dzimst patiesi kaut kas skaists un liels. Varam atpazīt gan šī cilvēka acis, gan gaitu, gan smaidu, domas, it kā viņu pazītu daudzus gadus. Mēs atpazīstam “savējo”. Iemīloties vienmēr visi esam iesācēji- mūsu iepriekšējā pieredze noder attiecībās, taču mīlestība vienmēr ir unikāla-viena vienīgā- tā, kura notiek šajā mirklī, un tai ir vienalga. kas bijis pagātnē, kas notiks nākotnē- tā ir mūsos -PILNĪBĀ.

Atverieties mīlestībai tagad, neatlieciet to uz “pēc tam”, “kaut kad”, “kad būšu gatavs”. Jūs nevariet būt gatavi mīlestībai, tā atnāk pati. Patiesa Mīlestība ir visu mūsu pieredžu galīgais mērķis, ceļā uz to izejam daudzas savas attiecību fāzes. Ikviens vēlas izprast sevi, savu dziļāko būtību un atkal satikt savu sākotni- Mīlestību, kura mūs radījusi. Lai spētu to ieraudzīt, atpazīt un uzturēt tās liesmu spožu, mums nepieciešamas attiecības. Tikai patiesās un pastāvīgās attiecībās mūsu dvēseles uzplaukst un atveras mūsu prātam. Tajās mēs iepazīstam dziļumu, kas pastāv neiedomājamā skaistumā un plašumā. Attiecības ir labākais spogulis. Tā ir augstākā dzīves skola. Tajā mēs no jauna iemācāmies būt paši-saprast savu dvēseli, un ikviena dvēsele ir kā mazs bērniņš-tā alkst būt mīlēta un mīlēt.

Cauri asarām, kaislībām, atsalumu periodiem, cauri skaistiem un grūtiem dzīves mirkļiem dzīvē mēs visi turpināsim savu ceļu uz Mīlestību.

(Martin Shulman/Carmic realtionships/Samuel Weiser/A.Račs)

Jonas Peterson